Jau vairākus gadus Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte rīko publisko lekciju ciklu plašam interesentu lokam.

 

Lekcijas būs veltītas Latvijas vēstures daudzveidīgajiem aspektiem, sākot ar akmens laikmetu un skandināvu vikingu darbību līdz pat pagājušā gadsimta sarežģītajām vēstures norisēm.

 

Dr. habil. hist. Andrejs Vasks “Jaunākās atziņas par akmens laikmetu Latvijā”

Dr. hist. Andris Šnē “Karotāji, tirgotāji vai kolonizatori: skandināvi Latvijas teritorijā vikingu laikmetā”

Dr. hist. Ilgvars Misāns “Hanzas loma Latvijas vēsturē”

Dr. hist. Gvido Straube “Krogs 18. un 19. gs. Latvijas iedzīvotāju ikdienā”

Dr. hist. Ēriks Jēkabsons “Latvieši un karadienests (19.–20. gs. sākums)”

Dr. hist. Ilgvars Butulis “Kā tapa Latvija: Latvijas valsts pirmie gadi (1918.–1920. g.)”

Dr. habil. hist. Antonijs Zunda “Baltijas jautājums starptautiskajās attiecībā 1940.–1990. g.”

Dr. hist. Harijs Tumans “Antīkās pasaules pēdas Rīgas ielās”

Dr. hist. Valda Kļava “Intrigas ap Livoniju: cīņa par Rīgas arhibīskapa koadjutora vietu 16. gs. 50. gados”

Dr. hist. Mārtiņš Mintaurs “Latvijas vēstures rakstīšana un literatūra: dažas paralēles 20. gadsimta kultūras vēsturē”

Kopumā notiks desmit lekcijas par kultūras mantojuma daudzveidīgo saturu Latvijā un tā saglabāšanas iespējām, pievēršoties šī kompleksā problēmu loka risinājumiem gan pagātnē, gan mūsdienās.

 

Mag. hist. Karīna Barkāne “Ebreju kultūras mantojums Latvijā”

Dr. hist. Artūrs Tomsons “Eksperimentālās arheoloģijas loma mūsdienu pasaulē: izglītībai, zinātnei un tūrismam”

Dr. hist. Gvido Straube “Vidzemes brāļu draudze un tās kultūrvēsturiskā mantojuma izmantošanas iespējas"

Dr. hist. Aleksandrs Gavriļins “Sakrālā kultūras mantojuma saglabāšanas problēmas”

Dr. hist. Andris Šnē “Kultūras pieminekļi, sabiedrība un ideoloģija: Latvijas kultūras mantojuma aizsardzības vēsture (19. gs.–1940. g.)”

Dr. hist. Mārtiņš Mintaurs “Kultūras pieminekļi, sabiedrība un ideoloģija: Latvijas kultūras mantojuma aizsardzības vēsture (1940.- 21. gs. sākums)”

Mag. hist. Dagnija Baltiņa “Kultūras mantojums un vēsture: disciplīnu sadursme vai veiksmīga mijiedarbība”

Dr. hist. Harijs Tumans “Arhitektonisko tēlu interpretācija: antīkie dievi, varoņi un briesmoņi Rīgas ielās”

Dr. art. Elita Grosmane “Svētā Pētera veiksmes un neveiksmes, sargājot Rīgas pilsētas draudzes baznīcu”

Dr. arch. Jānis Lejnieks “Rīga, kuras nav: 20., 21.gadsimta nerealizētie projekti kultūras mantojuma kontekstā”

2017. gadā apritēs tieši 500 gadi, kopš Eiropā sākās reformācija. Tāpēc populārzinātnisko lekciju uzmanības centrā – Livonija ar tās iedzīvotāju dzīves veidu un pasaules uztveri. Astoņās lekcijās dažādi lektori stāstīs par kristiešiem un kristietību 11.-12.gs., par ģilžu un brālību reliģisko un sociālo dzīvi, par Livonijas pilsētnieku reliģiozitāti, par apbedīšanas tradīcijām, kā arī par to, ko laikabiedri zināja un domāja par Livoniju u.c.

 

Dr. hist. Andris Šnē “Kristieši un kristietība Latvijā krusta karu laikmeta  priekšvakarā (11.-12. gs.)”

Dr. hist. Ilgvars Misāns “Viduslaiku Livonijas reliģiskās un politiskās struktūras”

Dr. habil. art. Ojārs Spārītis “Mitoloģiskās domāšanas fragmenti kristīgajā mākslā viduslaikos”

Dr. hist. Eva Eihmane “Livonijas bīskapu un Vācu ordeņa saspringtās attiecības –  strīdi par principiem, varu vai mantu?”

Dr. hist. Vitolds Muižnieks “Kristietības un pagānisma mijiedarbība: apbedīšanas tradīcijās Livonijā”

Dr. hist. Gustavs Strenga “Veidojot sevi: ģilžu un brālību reliģiskā prakse un sociālā dzīve Rīgā un Rēvelē (Tallinā) pirms Reformācijas”

Mag. hist. Edgars Plētiens “Vai Livonijas pilsētnieki bija reliģiozi? Liecības par reliģijas lomu Livonijas pilsētās”

Dr. hist. Andris Levāns “Nekristīga zeme pasaules malā? Laikabiedru priekšstati par viduslaiku Livoniju”

 

Šā gada priekšlasījumi aicina pievērst uzmanību reformācijas 500. gadadienai, ko atzīmējam šogad. Kopumā notiks astoņas lekcijas, kas raksturos Reformācijas norises un iespaidu uz Latvijas vēsturi turpmākajos gadsimtos, īpaši pievēršot uzmanību sabiedrības reliģiozitātes un konfesionālo atšķirību dažādajām izpausmēm, reformācijas iesakņošanos sekmējošajiem un kavējošajiem faktoriem, protestantisma lomai latviešu tautas vēsturē, Evaņģēliski luteriskās baznīcas attīstībai.

 

Dr. hist. Andris Levāns “Romas balss un Lutera atbalss Rīgā: Par bailēm, piesardzību un pārmaiņu nojausmu Livonijā 16. gadsimta 20. gados”

Mag. hist. Edgars Plētiens “Esošā turpinājums vai pārmaiņas: reliģiskā situācija Livonijas pilsētās un laukos 16.gadsimtā”

Aija Taimiņa “Grāmata kas veidoja Reformāciju, grāmatas, kas radīja Reformāciju, grāmatas, kas pārdzīvoja Reformāciju: Rīgas pilsētas bibliotēkas mantojums”.

Dr. art. Elita Grosmane “Mākslas lomas maiņa Lutera reformas ietekmē”

Dr. hist Gvido Straube “Protestantisma loma latviešu zemnieku garīgajā un intelektuālajā atmodā pēcreformācijas gadsimtos”

Mag. hist Tatjana Bogdanoviča “Jezuītu darbība Latgales teritorijas rekatolizācijā 17.-18.gadsimtos: mīts un patiesība”

Dr. theol. Linards Rozentals “Luteriskās baznīcas Latvijā dažādie pašizpratnes veidi - vēsturē un mūsdienās”

Dr. hist Kristīne Ante “Apgaismotie luterāņi, fanātiskie baptisti, tumsonīgie pareizticīgie un katoļi? Stereotipi par konfesionālo piederību 19./20.gadsimta mijas publisko diskusiju krustugunīs”

 

 

 

 

Šajā lekciju ciklā, atzīmējot Latvijas valsts dibināšanas simtgadi, lekciju uzmanības centrā ir notikumi, procesi un personība, kas 20. gadsimta sākumā sekmēja un virzīja Latvijas valsts izveidošanu. Klausītājiem tiks piedāvāta iespēja paraudzīties uz neatkarības procesiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, 1905. gada notikumiem, Latvijas un Krievijas attiecībām, noskaidrot, kas bija Latvijas valsts dibinātāji.

 

Dr. hist. Ēriks Jēkabsons “Latvija, Lietuva un Igaunija: kopīgais un atšķirīgais ceļā uz valsti no 20. gs. sākuma līdz 1918. gadam”

Dr. hist. Jānis Šiliņš “Nomale pret metropoli: Latvijas politiskā un ekonomiskā attālināšanās no Krievijas 1915.–1918. gadā”

Mag. hist. Dainis Podziņš “1905. gads – latviešu revolūcija”

Dr. hist. Ineta Lipša “Kur palikuse vecā mīkstā raudulība?” Emocijas un latviešu prese revolucionārajā 1917. gadā”

Mag. hist. Klāvs Zariņš “Starp visaptverošu kontroli un ģermanizāciju: civiliedzīvotāju pieredze vācu okupētajā Latvijā (1915-1918)"

Dr. hist. Mārtiņš Mintaurs “Idejas un īstenība. Kultūras autonomija latviešu sabiedrībā 1906.–1914. gadā”

Dr. hist. Toms Ķikuts “Baņķieri, advokāti un revolucionāri. Latvijas valsts dibinātāji, viņu pieredze un savstarpējie kontakti”